Pavadot laiku sarunās ar saviem draugiem, ik pa laikam pārspriežot panākumus, neveiksmes, privāto dzīvi, pieredzi un dažādas emocijas, jāsaskaras ar to, cik ļoti ik katru ietekmē citu cilvēku viedoklis un reakcija.
Jo tomēr, pavisam negribot, sarunu gaita bieži vien tiek papildināta ar traģiskā balsī pateiktām frāzēm: ''Un ko gan mani kolēģi domās, ja es to izdarīšu?'', ''Kāds kauns, ka sarunāju tādas muļķības, droši vien VISI domā, ka neesmu īsti normāls!'', ''Viņš noteikti to visiem ir izstāstījis!'', ''Tas konflikts veikalā ar pārdevēju man ir sabojājis šodien garstāvokli!'' vai ''Noteikti, ka man nevajadzētu šobrīd to darīt, jo viņa apvainosies'' utt (turklāt nav tā, ka šādas frāzes var dzirdēt tikai no sievietēm). Tas liek domāt par to, ka mēs papildinam savus ikdienas satraukumus, domājot par to kā mūs no malas redzēs citi, kā viņi mūs novērtēs un uztraucoties par to cik veiksmīga būs mūsu komunikācija ar visiem šiem apkārt esošajiem cilvēkiem... (pats muļķīgākais ir tas, ka šie cilvēki, kuri rada stresa sajūtu, visbiežāk ir attālāki paziņas, mazpazīstami darba kolēģi, pašiem nepatīkamas personas vai nejauši satikti svešinieki) Un te nu es arī sevi vairākas reizes esmu pieķērusi to darām... Tādēļ es izdomāju vienkāršu veidu kā no šādām liekām domām atbrīvoties.
Izdarāms tas ir pavisam vienkārši: paņemam baltu lapu, uzrakstam lapas vidū savu vārdu, apkārt tam sarakstam to cilvēku vārdus, kuri mums ir tuvi, svarīgi, kuru viedoklis mums ir patiešām nozīmīgs un noderīgs, rūpīgi apdomājot to, kādēļ tieši šie cilvēki mums tik daudz nozīmē. Tad, kad tas ir padarīts, apkārt savam un tuvienieku/draugu/visādi citādi svarīgo cilvēku vārdiem, apvelkam apli. Un apsolam sev no šī brīža, ka šis aplis ir mūsu mazā pasaule, kurā notiekošais mums ir primārais un kur jūtamies labi un droši. Līdz ar šo momentu, to cilvēku viedokļi un uzskati, kas atrodas ārpus mūsu apļa robežām, nav uztverami ar ierasto traģiskuma pieskaņu. Savā ziņā tas ļauj izvērtēt prioritātes un tajā pašā laikā norobežoties no apkārtējās pasaules, kuru mēs ļoti bieži pielaižam sev pārāk tuvu sirdij.
Saaudzēsim sevi, savus nervus, izvairīsimies no nevajadzīga satraukuma un tversim vairāk pozitīvisma! :)
Done, mate!
AtbildētDzēst